Savā sapņu pilī viens
Dzīvoja reiz mākslinieks
un bez jeb kādām krāsām zīmēja
To vienīgo - ko kaisli mīlēja.
Un viņas zaļo acu toņi
No atmiņas tam neizgaist
Un tikai mīlestības notīs
Viņš savas gleznas zīmēja
Viņš aizmirsa ko vērts ir dzīvot
Ko vērts ir mīlot pasmaidīt
Un viņas košie lūpu toņi
Kliedz vēl mazliet pagaidīt
Bet viņš neapstājas zīmēt
Tas vienīgais ko viņš vēl prot
Jo ne jau katram dzīvē dota
Tā vienīgā - ko iemīlēt....
Un asins toņos sarkanos
Uzaust jaunas dienas rīts
Dēļ Tevis varu nomirt es
Tas mākslinieka spīts
Tā mīlas liesma ko devi Tu
Tā mani sasildīs
Un atmiņas kas neizgaisīs
Tās manus sapņus piepildīs
Jā bija kļūdas es to zinu
Ķēdēs kalta mana sirds
Un vai tad nav vairs vienalga
Jo tā vai tā - drīz tā mirs
Tik paliks tavas mīlas liesma
Kas spēja mani sasildīt
Un asins toņos sarkanos
Uzaust jaunas dienas rīts
Dēļ Tevis varu nomirt es
Tas mākslinieka spīts
Tā mīlas liesma ko devi Tu
Tā mani sasildīs
Un atmiņas kas neizgaisīs
Tās manus sapņus piepildīs
15.04.2018 12:24
58
Оцените, пожалуйста, это стихотворение. Помогите другим читателям найти лучшие произведения.
Только зарегистрированные пользователи могут поставить оценку!
Комментарии